Salam!

2012. gads. Tādi laiki pienākuši, ka cilvēki vairāk pievēršas virtuālajai pasaulei. Ne tik senā pagātnē meitenes rakstīja dienasgrāmatas, dažām bija pat speciālas klades ar piekaramo atslēdziņu.. Šis dārgums tika noglabāts citu acīm neredzamā vietā.. lai, piemēram, brālis neizlasa slēptākos domu uzplaiksnījumus, pārdzīvojumus un fantāzijas un sapņus..  Bet tagad mēs informējam visus publiskajā virtuālajā telpā ar saviem uzskatiem un piedzīvojumiem. Meklējam domubiedrus, atbalstu vai vienkārši gribas uzspdrināt savu PR, palielīties. Manuprāt, mazliet nepierasti, bet ne nosodāmi.
Es arī vēlos būt mūsdienīga jauniete, tāpēc izveidoju šo emuāru (skaists vārds).

=)

Pirmajā ierakstā vēlējos padalīties ar improvizācijas recepti, kuru liku galdā dažas dienas atpakaļ..
Garšu eksperts galvoja, ka šāds ēdiens atbilst kaukāza virtuvei!

Grozā ieliku:
4 paprikas (2 zaļas, 2 dzeltenas - lai krāsaināk)
2 neliela izmēra baklažānus
1 vidēja lieluma cukini
3 tomātus (vidēji lieli)
skaistu puravu (iedomājos, ka tā varētu būt patīkama pārmaiņa pēc sīpoliem)
3 burkānus
No ledusskapja un parastā skapja vēl izliku uz darba virsmas nelielu gabaliņu selerijas saknes (pārpalikums), 3 kartpeļus, 2 zaļos (ļoti) asos pipariņus (svaigi) un garšvielas: sāls, timiāns (kaltēts), pētersiļu lapiņas (daudz un svaigas), 5 piparu maisījums, saberzts sakanais kaltētais asais pipariņš.. Izvilku no skapja 2 mistiskas burkas ar kaltētiem zaļumiem.. nav ne jausmas kas tie tādi ir.. bet mazliet arī tos izmantoju (domāju, ka nozīmīgas garšas pārmaiņas to iztrūkums neradītu) .

Vairumu no dārzeņiem apcepu eļļā un sviestā. Taukvielas jaucu kopā, jo... viena pati eļļa dikti sprakšķ, turklāt sviests vēl uzlabo garšu. Baklažānus un cukīnī sagriezu gareniski uz pusēm.. tad vēl uz pusēm.. un tad vēl uz pusēm (8 daļās).. savācu visu kopā un sagriezu vēl visu šķērseniski.. burkānus griezu gareniski uz pusēm.. un tad cirtu mazās, plānās pusripiņās. Papriku griežot īpaši neiedziļinājos.. centos tā lai būtu līdzīgos izmēros ar baklažāniem. Puravu sadalīju plānās ripiņās un vēl pārkapāju.. lai sīkāki gabali. Seleriju sarīvēju uz ''siera rīves''. Visus šos gardumus apcepu katru pannā atsevišķi (nedaudz laikietilpīgi, bet ir tā vērts).. tad metu katlā.
Kartupeļus sagriezu nelielos kubiņos un mazliet atsecišķi apvārīju (nezinu, cik tas bija gudri darīts, bet tā vnk gribējās izdarīt).
Tomātus neapcepu, bet ierīvēju.. Šo triku mamma iemācīja: iegriež tomātā krustiņu un to liek uz ''siera rīves'' un tik smalcina.. rezultātā.. iegūst tomātu biezumu putru un miziņa paliek plaukstā.
Apceptās, sarīvētās, apvārītās ēdamlietas liku katlā.. pielēju nedaudz ūdeni un uzkarsēju. Tad tikai sākās īstā pavārmāksla: pievienoju sāli, piparus (pirparus un sāli nedaudz pievienoju jau apcepot lietas.. tas viss uz paša izjūtu un gaumi), sakapātas pētersiļu lapiņas, sasmalcinātus asos zaļos pipariņus (ar sēkliņām), kaltētās garšvielas ''X'', timiānu nežēloju..
Tad baisākais - garšošana un ēdiena uzlabošana. Piebilde: tie dārzeņi ir ļoti karsti, pirms testēšanas iesaku papūst un pagaidīt!
Kad sastāvdaļas ir mīkstas.. uzskatīju, ka nav vērts vairs tērēt elektrību, slēdzu ārā plīti.

Kārtīgs latvietis sakņu sautējumu ēstu ar skābo krējumu. Bet.. tas nebūtu interesanti! Tāpēc liku lietā turku jogurtu, nosmēlu pāris karotes no spaiņa un liku trauciņā. Cītīgi samaisu, iepilinu nedaudz ūdeni, apmaisu vēlreiz, iespiežu ķiploka daiviņu un pēdējo reizi samaisu.
Maltītei  rekomendēju piegrauzt klāt zaļumus, lavašu (lielākai sāta sajūtai).

Šis eksperiments man bija neliels izaicinājums, jo nemēdzu aizrauties ar veģetāriem ēdieniem. Tas ir kaut kas jauns, apgūstams. Pierasts uzturā lietot gaļu ik dienas, un dārzenīši bija patīkama pārmaiņa.