Vēl viens veids, kā gatavot PANKŪKAS (qayqanak)

Pazudusī blogere atgriežas ar saldu un iedvesmojošu ēdienu, kura nosaukums ir qayqanak (izrunājot, izskatās šādi - gaiganah). Šī recepte noderēs cilvēkiem, kas dod priekšroku saldai garšai, kā arī noderēs tiem, kas vairs nespēj izfantazēt, ko celt brokastu galdā. Kaut gan es labprāt mielotos ar qayqanak arī vakaros (un pusdienās, launagā, pēc pusnakts)..

Šīs ēdiens, savā dziļākajā būtībā, ir pankūka! Viena no būtiskajām atšķirībām ir tā, ka mīkla tiek saldināta tad, kad ir izcepta, pārlejot to pannā ar sīrupu.

Viena no pankūkas neparastajām sastāvdaļām ir vīnogu sīrups (grape molasses, turkiem - pekmez). Var, protams, šo produktu apiet, bet tas vairs nebūs īsts qayqanak. Reiz, sakuļot pankūkas mīklu, sapratu, ka mājās nav šis sīrups. Tāpēc pārliešanai pagatavoju cukura - safrāna sīrupu, sanāca arī garšīgi.

Tagad vērsim pie ragiem:

2 olas 
3 ēdamkarotes miltu
ūdens (uz aci)

cukurs 1,5 ēdamkarote
ūdens (kādas 2-3 reizes vairāk kā cukuru)
vīnogu sīrups (2-3 ēdamkarotes)

Eļļa un sviests cepšanai.

Kā jau var manīt, sastāvdaļas visai nenoteikti aprakstītas. Kāpēc? Tāpēc, ka gatavošanas process notiek uz aci, turklāt pielāgots individuāli garšas kārpiņām (salduma intensitāte). Miltus es nekautrējos likt ar nelielu kaudzīti uz karotes, savukārt cukuru pievienoju trūcīgāk.

1. Mīklai: sakuļ olas, pievieno miltus un maisa/kuļ tā, lai nebūtu kunkulīši. Sanāk visai tumīga masa, tāpēc jāpielej ūdens. Masai jābūt labi līstošai, tomēr maķenīt tumīgums ir jāsaglabā (lai nav tā, kā plānajām pankūkām).

Olas sakultas ar miltiem - visai tumīga masa

Kad mīklai pievieno ūdeni, tā kļūst līstoša

2. Sīrupa sagatavošana. Cukuram uzlej verdošu ūdeni un samaisa, tad pievieno sīrupu un atkal samaisa. Tas arī pagaidām viss!

3. Cepšana. Pannu ar eļļu un sviestu uzkarsē. Tad lej pankūku, Cepšanas procesā pankūku ar cepamo lāpstiņu sāk sadalīt mazākos gabaliņos, tos apgriež. Vēlamā krāsa - zeltaina. Apgriežot pankūkas gabaliņus, var manīt, ka mīkla kļuvusi pufīgāka! Kad gabaliņi apcepušies un izskatās gatavi, lej pāri sīrupu. Karstajā pannā ūdens no sīrupa tvaiko ārā un cukura masa paliek staipīgāka. Tas arī ir mirklis, kad qayqanak gatavs servēšanai!

 

Pannu ietauko un uzkarsē. Tad lej pannā pankūku mīklu. 

Pankūku sadala mazākos gabaliņos

Skat, cik pufīga!

Kad pieliets sīrups..

Qayqanak ir azerbaidžāņu ēdiens. Neskatoties uz to, ka Irānas Azerbaidžānā šīs pankūkas ir ļoti populāras, internetā tā arī neatradu recepti. Tāpēc man ir jo īpaši liels prieks padalīties ar Tevi, lasītāj! 

Labu apetīti! 

Firne - rīsu miltu pudiņš

Nolēmu atsvaidzināt savu (nedaudz) novārtā atstāto blogu ar burvīgu desertu, kura pagatavošana kaulus nelauzīs (nekas sarežģīts).

Pēdējā laikā aizraujos ar dažādiem Vidējo Austrumu rīsu ēdieniem. Mani uzrunāja daudzveidība, kas valda saldo ēdienu pasaulē. Rīsu deserti ir diezgan populāri.. Un dažādās valstīs, reģionos atšķiras to pagatavošanas veids un garšvielas un citas nianses. 

Firne ir viena no manām iecienītākajām rīsu deserta versijām. Tas ir maigs un mutē kūstošs pudiņš, kura pamatsastāvdaļas ir piens un rīsu milti. Turklāt tas ir glutēnbrīvs saldums (dzirdēju, ka tas mūsdienās jauniešiem ir aktuāli). 

Deserta izcelsme ir meklējama Irānas ziemeļu daļā. Ziemeļirāna ir populāra ne vien ar gardu kaviāru, bet arī ar tās kvalitatīvajiem rīsiem (klīst runas, ka tur ir vieni no labākajiem garenajiem rīsiem pasaulē). 

Firne ir universāls saldēdiens - to var pasniegt siltu, istabas temperatūrā vai arī ēst aukstu (ledusskapī atdzesētu).

Firne (atdzesēts ledusskapī, ieguvis pudiņa trīsuļojošo struktūru)

Pagatavošanai vajadzīgs: 

Piens (trekns)-  1,5 litri

Rīsu milti - 250 ml (1 cup) 

Cukurs - 250 ml (daudzumu var papildināt vai reducēt - gaumes jautājums)

Rožūdens - 3 ēdamkarotes

Pistācijas (nesālītas) - dekorēšanai

Iespējams, proporcija starp pienu un rīsiem šķitīs mulsinoša, bet nevajag satraukties - viss izdosies! 

1. Rīsu miltiem uzlej 500 ml aukstu pienu, mierīgi samaisa līdz viendabīgai masai un ļauj tam pabūt savā nodabā 1h. 

2. Kad stunda pagājusi, katliņā lēnām uzkarsē atlikušo pienu (1 litrs). Kad piens sāk vārīties, reducē temperatūru, katliņu noceļ no riņķa un pielej klāt auksto piena-rīsu šķidrumu. Pievienojot paralēli notiek nepārtraukta maisīšana. Katliņu liek atpakaļ uz karstā riņķa un turpina maisīt.

3. Plītij nevajadzētu būt ļoti karstai, citādi tas sāks pieraut un piedzedzināt pudiņu. Tā paša iemesla dēļ arī ir nepieciešama aktīva maisīšana. Pēc 10 - 15 minūtēm masa būs kļuvusi biezāka, tad ir laiks pievienot cukuru (turpina maisīt). 

4. Maisa vēl kādas 5 minūtes un pievieno rožūdeni. Turpina maisīt vēl ~5 minūtes. 

    Apsveicu, pudiņš ir gatavs! 

5. Kad uznāk vēlme našķoties, pudiņu pilda deserta trauciņos un rotā ar sasmalcinātām pistācijām. 

Silts pudiņš ir tumīgs, bet samērā šķidrs. Savu stingro un trīsuļojošo struktūru tas iegūst tikai pēc vairākām stundām ledusskapī. 

Man vislabāk patīk to ēst aukstu, kaut gan neatdzesēts pudiņš labi silda vēderu (un sirsniņu) saltajos rudens vakaros. 

Firne (servēts silts)

NUŞ OLSUN! 

Negaidi!

Savdabīgs virsraksts, bet vēl jo neparastāks ēdiena nosaukums. Gözləmək jeb negaidi ir iecienīta recepte Irānas Azerbaidžānā, lai ātri pabarotu rūcošus vēderus.
Recepti iesaku izmēģināt cilvēkiem, kuriem nepatīk upurēt laiku virtuvē, kā arī ķiploku cienītājiem..

2 izsalkušiem vēderiem nepieciešams:
Ķiploks (4 - 5 daiviņas)
Jogurts (turku notecinātais, 3 brangas ēdamkarotes)
Olas (5 gab, vistu)

Eļļa cepšanai (es izmantoju olīvu)
Tomātu pasta (ēdamkarote bez kaudzes)
Kurkuma (1 tējk.)
Sāls

Lavašs (noderēs pie galda)

1. solis: ātrie sagatavošanās darbi..
Caur ķiplokspiedi izspiež daiviņas. Jogurtu samaisa un pielej klāt nedaudz ūdeni (lai līstošs, bet joprojām dikti tumīgs). Olas sakuļ (it kā gatavotu omleti) un iemaisa kurkumu.

2. solis: cepšana..
Pannā ielej eļļu (neskopojos, bet nepārspīlēju), kad uzkarst - reducē temperatūru. Lej pannā olas un maisa (it kā gatavotu olu kulteni). Kad olu kultenis gatavs, pievieno ķiploku masu un pavisam neilgu brītiņu apcep (ne ilgāk kā minūti). Pievieno arī tomātu pastu.
Tad pievieno jogurtu. Ar vienu roku lej, ar otru - intensīvi maisa. Maisa, maisa un dažās minūtēs gatavs! Laiks iemaisīt sāli un likt galdā.

Neveikls fotouzņēmums: intensīvas
maisīšanas rezultātā, lāpstiņa miglaina.

Viss ir pareizi, ja servēšanas bļodu rotā šķidrāka masa ar olu kulteņa krikumiem.
Pie galda saplūkā mazos gabalos lavašu un iemaisa iekš gözləmək. 
Ēdienu liek šķīvī un ēdot piekož lavašu.

Šķīvī jau ar pieplucināto lavašu.. ņamm!

Manuprāt, gözləmək ir gards un sātīgs fast food gatavošanai mājas apstākļos.

Ziņkāres pēc, meklēju šo recepti internetā un.. neatradu!
Liels prieks padalīties tīmeklī ar šo seno Austrumu recepti.





Lai labi garšo!

Kükü sabzi (Kukū)

Kükü sabzi jeb zaļumu omlete ir diezgan populārs ēdiens Azerbaidžānā, arī Irānā (tur to dēvē par koo koo).
Ja bērnībā man patika ēst siermaizes, kurās siers bija proporcionāli vairāk nekā maize, tad arī šī omlete izceļas ar to, ka piedevas krietni pārspēj olu apjomu.
Eksistē dažādu veidu kükü: ar zaļumiem, pupiņām, baklažāniem utt. Šoreiz dalīšos ar savu iecienītāko variāciju- kükü sabzi jeb zaļumu kukū. Lielisks veids kā uzņemt lielu garšaugu daudzumu!
Kükü sabzi visticamāk katra saimniece gatavo maķenīt citādāk. Atšķirties var nedaudz garšvielu daudzums, proporcijas, piedevas, kā arī kāda gatavošanas tehnikas nianse. Irāņu pavārs K.Sharareh vienā no recepšu video apgalvoja, ka katram pavāram ir kāds īpašs knifiņš, kas viņa kükü padara īpašu.. un citiem to nebūs uzzināt!
Visu cieņu virtuves noslēpumiem, bet es šoreiz centīšos būt atklāta..

Mana recepte pēc garšas raksturīgāka Irānas ziemeļrietumos gatavotam kükü sabzi. Irānas ziemeļrietumus plaši apdzīvo azerbaidžāņi, aptuveni 35 miljoni.

Veiksmīgam rezultātam nepieciešams:

Pētersiļi (buntīte)
Koriandra lapas (buntīte)
Kaltētas piparmētras (ēdamkarote)
Kaltētas dilles (2 ēdamkarotes)
Puravs (stumbriņš)

Kaltētas bārbeles (2 ēdamkarotes)
Valrieksti (6 gab.)
1 tējk. sāls
Kaltēts, rupja maluma čili pipars (1/2 tējk.)
Kurkuma (1/3 tējk.)
1-2 ēdamkarotes milti 
Olīveļļa (dažas ēdamkarotes)
5 vistu olas 

Process:

1. Kükü nudien nav sarežģīts ēdiens, tomēr zaļumu sagatavošana prasa laiku.
Pētersīļiem noplūc resnos kātiņus un iemērc bļodā ar aukstu ūdeni. Pēc brītiņa ūdeni nolej un zaļumus pārceļ sietiņā, skalo zem tekoša ūdens kamēr tīri. Tad notecina no zaļumiem ūdeni. Šī procedūra ir vienmēr ieteicama, lietojot uzturā pētersīļus (vai arī citus zaļumus). Manuprāt, labākais veids, kā atbrīvot zaļumus no netīrumiem.
Līdzīgi izrīkojas ar koriandru (nav resnie kātiņi, kurus jāatplūc).

2. Nomazgā un sagriež puravu plānās ripiņās. Ripiņas sakapā.

Sakapāto puravu ieber ietilpīgā bļodā.
Sakapā arī pētersīļus un koriandra lapas. Pievieno bļodas saturam.











Tad pievieno zaļumiem kaltētās dilles un piparmētras. Noskalo no netīrumiem bārbeles (nereti kaltētas pārdod komplektā ar smiltīm) un ber bļodā. Bārbeles piešķirs ēdienam patīkamu skābumu un nelielu kripatiņu salduma.
Tad pievieno valriekstus. Es pērku ar visu cieto čaulu un tad tos dauzu ar čuguna pannu (kreatīvs piegājiens). Pēcāk izlasa no čaulām riekstiņus un nedaudz tos sakapā. Ja ir vēlme, riekstus var mazliet pannā apgrauzdēt, kārtējais veids, kā niansēt garšu. Riekstiņus ber bļodā.  Kopumā skats ir sekojošs:

puravs proporcionāli izskatās mazāk, jo virs tā sabērti citi zaļumi..

Pievieno saturam sāli un piparus. Piparu daudzums ir atkarīgs no vēlamā asuma. Manas garšas kārpiņas apmierina 1/2 tējk.

3. Tālāk laiks pievērsties olām. Tās sasit un salej vienā traukā, tad sakuļ viendabīgā masā. Man to patīk darīt ar elektrisko putojamo slotiņu. Protams, ja virtuvē nav tāds atribūts, nebēdā -  manuāla pieeja nostiprinās rokas muskuļus!
Olu masai pievieno un iemaisa kurkumu, tā piešķirs nedaudz dzeltenīgāku toni un maķenīt izmainīs garšu.
Olu masu pievieno zaļumiem un rūpīgi samaisa. Tikpat rūpīgi iemaisa miltus un vienu ēdamkaroti eļļas.

4. Atlikušo olīveļļu lej cepamtraukā. Eļļai jānosedz pamatne un ar to arī jāizšviļļā sāniņi. Tad rūpīgi traukā jāsariktē kükü sabzi (vēlams to tā skaisti un viendabīgi izlīdzināt). Traukam klāj pāri folliju.

5. Ievieto uzkarsētā cepeškrāsnī (175°) un cep 30 minūtes. Pēc 15 - 20 minūtēm folliju noņem un turpina cept līdz gatavs.

Šādi izskatās gatavs kükü:

Nuş olsun!

Zaļo omleti var servēt kā uzkodu, bet tā var kalpot arī kā pamatēdiens. Ēd ar maizi (parasti lavašu - lai var ietīt), bezpiedevu jogurtu (ja ir vēlme) un piegrauž marinētus dārzeņus (tursu - jauka marināde, bet to recepti pietaupīšu citai reizei).
Ar garšu buķeti var manipulēt. Ir cilvēki, kam patīk sajust ēdienā skābumiņu (es, piemēram), ir arī tādi, kam patīk salkanāka piegarša. Skābuma mīļotāji var piebērt zaļumu-olu maisījumam nedaudz saberztas kaltētas etiķoka ogas (sumac). Es beru sumac tad, kad mājās beigušies bārbeļu krājumi (~ tējk.).
Pievienojot ēdienam safrānu, kükü iegūs safrāna specifisko, es pat teiktu, karalisko aromātu un garšu.. Manuprāt, ar safrānu kükü kļūst arī saldenāks.

Lai labi garšo!