Viegls, bet kalorijām bagāts našķis

Panna cotta ir brīnumgards deserts, kas nāk no Piemonte reģiona Itālijas ziemeļos. Ēdiens patīkami pārsteidz ne vien ar patīkamo un maigo garšu, vieglu konsistenci, bet arī ar tā pagatavošanas vienkāršību. Būtībā tas ir uzvārīts saldais krējums!

Nepieciešamās sastāvdaļas ir: saldais krējums, želatīns, cukurs un vaniļa..
Citās receptēs daļu saldā krējuma aizvieto piens, lai mazinātu treknumu. Pienu gan ir vēlams pievienot ar 3,5% tauku saturu. Es nolēmu nesarežģīt dzīvi un izmantoju receptē tikai saldo krējumu, sanāca garšīgi, tāpēc tuvākajā nākotne neeksperimentēšu ar pienu :)

Želatīns ir pats sarežģītākais deserta komponents. Omes māsa reiz teica, ka pie želatīna ir ''jāpiešaujas''. Mani arī biedēja tā briedināšana un degunā cirtās ne visai patīkama smaka.. Visas problēmas šķiet atrisinātas kopš iepazinos ar želatīna plāksnēm! Pirms lietošanas tās iemērc traukā ar aukstu ūdeni, lai uzbriest (aptuveni 10 minūtes) .. un tad tas ir gatavs lietošanai! Nav īpatnējs aromāts, ja salīdzina ar pulveri. Eksistējot arī želatīncukurs, par kuru internetā lasīju labas atsauksmes, bet tā arī vēl neesmu pamēģinājusi.
 Uz 5dl krēma pietiks ar 3 plāksnēm (lietoju dr.Oetker ražojumu). Pārāk maz pievienojot želatīnu, deserts nesastings, bet pārcenšoties - gumijota konsistence.

Kastrolītī ielej krējumu, un to lēnām karsē līdz uzvārās... tikmēr pievieno cukuru. Cukura daudzums ir gaumes jautājums.. es lieku mazāk nekā parasti norāda receptēs. Nepatīk pārsaldināt.. Tomēr jāatceras, ka karsta krējuma masa garšos saldāk nekā atdzisusi, tāpēc ideālā variantā garšai ir jābūt maķenīt saldākai nekā gribētos :)

Vaniļa! Ir vairāki veidi kā piešķirt krēmam vaniļas garšu. Vaniļas pāksts, ko liek krējuma katlā, stiprais vaniļas pūderis vai vaniļas cukurs. Izmantoju cukuru, jo mājās nekā cita nebija (attiecīgi jāber mazāk ''parastais'' cukurs).

Kad mierīgā garā uzkarst līdz burbuļiem krējums + cukurs + vaniļas cukurs.. kādu pusminūti ļauju tam paburbuļot, tikmēr vēl izgaršoju.. un tad pievienoju uzbriedinātās želatīna plāksnes, izmaisu līdz tās izkusušas (tas notiek ātri).

Sekojoši virums tiek liets trauciņos. Es izmantoju nelielas krūzītes, neko piemērotāku plauktos nemanīju. Ļauju krēmam atdzist tajās, tad apsedzu krūzītes un lieku ledusskapī, kur tām jāmīt vismaz 6h.

Neizklausas visai sarežģīti!

Mazliet mulsinoša ir deserta izlikšana no trauciņa uz šķīvja. Krūzīti (trauku, kur mīt panna cotta) iemerc verdošā ūdenī uz dažām sekundēm (varbūt 3 s?). Izvelk ārā, un tad uzmanigi izbīda krēmu ārā (man sanāca ar pirkstu palīdzību, jo pats neatleca). Ja paturēsi ilgāk ūdenī, krēms strauji kusīs, kas nav vēlams..

Panna cotta var servēt ar ogu mērci, tās skābums labi iet kopā ar sacietējušo krēmu.
Protams, ar šo recepti var variēt, piemēram, kafijas panna cotta, droši vien arī ko tādu nākotnē paprovēšu..