Pirmo reize bija dažus mēnešus atpakaļ, kad ledusskapi rotāja jēra mīkstums. Mulsinoši.. Vienīgais, ko zināju, ka mīkstums ir ''sausāks'' par gaļu ap kauliņu. Tomēr te der atcerēties ''zelta likumu'' - ilgāk šmorēt, vieglāk sakost!
Jērs ir klasiska plova sastāvdaļa, to var cept kā šašliku, vārīt fantastisko harčo zupu, satīt vīnoglapās to... bet man šobrīd lielāks ķēriens ir uz šmorēšanu..
Parasti rituāls sākas ar gaļas iemarinēšanu. Labai gaļai pilnībā pietiek ar pipariem, sāli un sīpoliem. Interesantākai dzīvei var paplašināt garšvielu loku. Jērs lieliski iet kopā ar svaigu kinzu jeb koriandru. Man tās zaļās lapas atgādina kaut ko svaigu, varbūt nedaudz burkānu lakstus? Ja nav koriandrs, lieliska alternatīva ir rozmarīns (pārforsēt ar šo augu nevajag, garšos pēc skujām). Protams, ķiploks arī nesmādē, citrons..
Bet pēdējās reizes iecienīju nedaudz citādu marinādi. Skatījos internetā Mārtiņa Rītiņa raidījumu, kur jēra bumbiņām pievienoja piparmētras un citronu miziņu. Ja šīs garšas iet kopā, kāpēc gan nemēģināt?
Marināde: olīveļa, 1/2 citrona sulas, citrona miziņa sarīvēta, sīpols, melnie pipari, sarkanie asie pipariņi (kaltēti un saberzti), neliela buntīte piparmētras (sakapāt), tikpat daudz sasmalcinātu pētersiļu. Visas sastāvdaļas sajauc bļodā, uzliek virsū smagumu un ļauj kādu laiciņu ievilkties. Pirms cepšanas gaļu apsāla.
Uzkarsēju pannu, ieleju eļļu un iemetu sviesta pikuci, un tik apbrūninu gaļu. Kad lieta darīta.. pieleju marinādes šķidrumu, papildus ūdeni, iemetu vēl dažas piparmētru lapas un 2 kaltētus laimus..
Jā, kaltēts laims izskatās šādi:
Pannai samazinu temp. un uzlieku vāku. 1h mierīgi var aizmirst par ēdiena esamību. es parasti šmorēju 1,5 vai 2 h - jo ilgāk, jo mīkstāk un sulīgak!
Gatava gaļiņa labi iet kopā ar rīsiem. Būs ''citrusīgs'' un piesātināts aromāts!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru