Kokosriekstu pecumiņi

Nereti, plosoties ķēķī, receptēs tiek bieži izmantoti olu dzeltenumi. Rezultātā galdu rotā bļodiņa ar olbaltumiem, kuriem nevar izdomāt pielietojumu (ja neskaita tā dāvāšanu kanalizācijas rūķītim).

Tā kā pēdējā laikā iemānījos maizi cept krāsnī, tās virsmu iezieķēju ar olas dzeltenumu, lai būtu daiļš spīdums. Nolēmu rīkoties ar atlikušo olas baltumu..

Nepieciešams:

1 baltums

Šķipsniņa sāls

Cukurs - 3ēd.k.

Rožūdens - 1 tējk.

Kokosriekstu skaidiņas - līdz 100g

Olbaltumam vēlams būt bez dzeltenuma un čaumalu piedevām, tas jāiesit tīrā traukā.. Tad nebūs jābaidās - sakulsies vai nē.. noteikti izdosies! Pievieno šķipsnu sāls un tad puto. Saputots olbaltums no bļodas ārā nekritīs, ja apgriezīs to otrādi. 

Tad pakāpeniski pievieno cukuru un puto tālāk līdz iegūta balta, spīdīga masa! 

"Sniedziņam" pievieno rožūdeni un labi sajauc. Tad pakāpeniski iemaisa kokosriekstu skaidiņas. Skaidiņām vajag dominēt, un sniedziņš tās saturēs kopā! 

Uz paplātes izklāj cepampapīru, uz kura, ar tējkarotīties palīdzību, izkārto kokosriekstu bumbiņas. 

Cepumiņus izkaltē 100 grādus karstā krāsniņā. Ilgāk kā stundu šim procesam nevajadzēs.

Maize

Viens no, manuprāt, jaukākajiem virtuves gadžetiem ir maizes cepamā krāsniņa. Tā droši vien ir 4. biežāk izmantotā elektroniskā ierīce mājās (aiz telefona, datora un ledusskapja). Šo brīnumu rekomendēju visiem indivīdiem, kam garšo maize! Manu virtuvi rotā Moulinex nutribread.

Krāsniņa ļoti atvieglo čaklo roku dzīvi. Vienīgais, kas pašam jāizdara, ir jāsavieto precīzi nomērītas sastāvdaļas cepamajā traukā un jādarbina! Pārējo izdarīs ierīce: samaisīs, uzbriedinās, uzceps.

Neskopošos ar savu recepti, kuru pielietoju arī ikdienā. Par prieku visiem, šoreiz sastāvdaļas ir diezgan precīzi norādītas:

20 ml saulespuķu eļļa
130 ml piens (trekns)
50 ml ūdens
1 tējk. sāls
350 g kviešu milti
Raugs - dzīvais (klucītis, ko glabā ledusskapī, parasti drupinu virs miltiem 1/4 no 50g iepakojuma)
rīvēts puscietais siers (2 saujas)
1 tējk. sējas melnsēklītes sēkliņas (Nigella sativa)

Mērkrūzē ielieju 20 ml eļļas, tad pievienoju pienu līdz 150 ml norādei. Tā kā piens ir auksts no ledusskapja, bet maizes krāsniņā iesaka pievienot produktus istabas temperatūrā, pievienoju 50ml verdošu ūdeni (līdz 200 ml norādei).
Šķidrumus leju cepamajā formiņā. Tad pieberu tējkaroti sāls (NaCl bez joda ). Pa virsu beru miltus un tad seko raugs, kuru sadrupinu un izsvaidu virs miltiem.
Lietoju prog. ''French Bread'' (9), mazākā brūnuma pakāpe, mazākais izmērs.

Maizes cepējai līdzi nāca arī buklets ar dažām receptēm. Ļoti iepatīkās franču ''Brioche'' recepte. Tā ir tāda saldenāka maizīte, atgādina gardu bulciņu. To parasti servē brokastīs, bet maizīte lieliski iederas jebkurā diennakts laika pie tējas vai kafijas tases..

500 g kukulītim nepieciešams: 
2 sakultas olas
Mīksts sviests - 115 g
Sāls - 1 tējkarote
Cukurs 2,5 tējk.
Piens - 55 ml
Kviešu milti - 280 g
Rauga pulveris 1,5 tējk.

Sastāvdaļām vajadzētu būt istabas temperatūrā. Lej formā pienu, sviestu (es nedaudz pakausēju, lai ielīst), sakultas olas. Tad ber sāli un cukuru, pa virsu nosedz šķidrumu ar miltiem un pēdējo ber raugu (es lietoju dzīvo, no klucīša: pievienoju nedaudz vairāk kā sāļajai maizei).
Izmantoju ''Sweet bread'' programmu (10).


Rezultāts ir ārkārtīgi gards, diemžēl ikdienā šis gardums varētu nopietni kaitēt figūrai..

Ja mīkla, maisot sastāvdaļas, šķiet pārāk šķidra (ķīp pie malām), pievieno nedaudz miltus. Tiklīdz mīkla no krāsns maliņām atlec - viss kārtībā! Un otrādi - pārāk blīvai mīklai var nedaudz pieliet ūdeni. Tas attiecas uz jebkuru topošo maizes klaipiņu.

Iesaku katram iemēģināt laimīgo roku maizes cepšanā. Grūti iedomāties labāku mājas aromātu, kad to sāk piepildīt ceptas maizes smarža!


Lai labi garšo! 

Kartupeļu pankūkas

Līdz šim neesmu satikusi cilvēku, kuram negaršotu kartupeļu pankūkas. Protams, katrās mājas ir sava izpratne par to, kā tiek gatavotas visgardākās. Pankūkām var variēt piedevas, pat rīvēšanas tehnika.

Šovakar nolēmu padalīties ar neparastāku recepti, aizgūtu no Azerbaidžānas dienvidiem.. 

Kā jau kārtīga saimniece, man ir grūti ar proporciju aprakstīšanu, jo gatavošana notiek ''uz aci''. 

Vajadzēs: 

Kartupeļus (4 milzīgos)

2 olas

Sīpols (neliels)

Kaltētas piparmētras (sauja)

Sāls

Milti (dažas ēdamkarotes)

Sviests

Eļļa

Kartupeļus sarīvē salmiņos un pierīvē klāt sīpolu (arī salmiņos). Sakuļ olas un pievieno kartupeļiem un sīpoliem. Uzber sauju piparmētras (ja black mint vai kāda cita stipro piparmētru šķirne, tad noteikti mazāk vajadzēs pievienot). Sāli pieber pēc gaumes un miltus tik daudz, lai cepšanas procesā pankūkas nejuktu ārā. Ja pirmās pankūkas cepot jūk ārā, nepārdzīvo, bet iemaisi vēl miltus. 

Pankūku sastāvdaļas bez miltiem

Cepu sviestā un eļļā. Sviests garšīgāks, bet eļļas klātbūtne tam neļauj piedegt. Turklāt eļļa sviesta klātbūtnē nesprēgās.. Cep no abām pusēm zeltainas. 

Receptē visneparastākā sastāvdaļa noteikti ir piparmētras. Latviešiem droši vien mētras ārpus dzeramā (tēja, mojito) šķiet dīvaina parādība, bet tās piešķir ēdienam patīkamu atsaidzinošu garšu!

Man, gandrīz slinkai saimniecei, patīk ideja, ka kartupeļiem nevajag nospiest sulu. Tad gaidīt, kamēr no sulas nogulsnēsies ciete utt. Saturēšanas funkciju priekšzīmīgi veic olas un milti!

Nuş olsun!

Çoban salatası manā gaumē!

Ir tik jauki papildināt gardu maltīti ar atsvaidzinošiem salātiņiem. Mums, latviešiem, ierasts servēt tomātu/gurķu-krējuma salātus, tāpēc padalīšos šoreiz ar Vidējo Austrumu klasiku - çoban salatası. Tulkojot no azerbaidžāņu valodas: ganu salāti. 

Ikdienā priekšroku dodu ganu salātiem, jo tie man šķiet vieglāki, atspirdzinošāki.. īsta vitamīnu bumba! 

Rokoties tīmeklī, var atrast atšķirīgas nianses šo salātu receptēs. Tomēr es padalīšos ar savu iecienītāko. 

(kā piedeva) 2 kuņģīšiem pietiks:

1/2 no garā gurķa

Sarkanā paprika (1gab.)

1 tomāts

1/2 no neliela izmēra sīpola

parastais galda etiķis 

citrona sula 

sāls

kaltētas piparmētras

kaltētas dilles

olīveļļa

Gurķi nomazgā, sagriež gareniski 4 daļās un izgriež ārā sēkliņas, mizu atstāj. Gurķi vēl sīkāk sagriež gareniski un tad griež mazos ''kubiciņos''. 

Līdzīgos izmēros sagriež arī sarkano papriku un tomātu. Tomātam arī sēklotni vajag izņemt (tad salādi nepeldēs sulā - mani tas skats ļoti neuzrunā). 

Pēc iespējas smalkāk sakapā sīpolu. 

Visu saliek vienā bļodiņā un tad pārējais pēc gaumes: sāls, etiķis, citronu sula, ēdamkarote kaltētās piparmētras, uz pusi mazāku daudzumu - dilles. Olīveļļu pievienoju pavisam nedaudz - tējkaroti. 

Etiķis dos ņiprumu, citrons tādu jauku citrusīgu skābumu (sākumā vajadzēs pakāpeniski pievienot un izgaršot, lai saprastu, kā pašam tīk). 

Piparmētra piešķir salātiem to fantastisko svaigumu, atspirdzinājumu. Ar piparmētru arī vajag uzmanīgi. Black mint šķirne noteikti būs mazāk jāpievieno nekā maigākas piparmētras. 

Ja ziemai tomēr piparmētra šķiet pārāk atvēsinoša, tad piedāvāju savu 2. iecienītāko çoban salatası variāciju. Pamatsastāvdaļas gandrīz tādas pašas: 

1/2 no garā gurķa

Sarkanā paprika (1gab.)

1 tomāts

1/2 no neliela izmēra sīpola

ābolu etiķis

estragons 

kaltētas dilles

sāls

olīveļļa

Līdzīgi kā iepriekš, visu smalki sagriež. Ābolu etiķis ir gana interesants, tāpēc citrons nebūs nepieciešams. Estragonu es ieteiktu iekapāt svaigu, jo Latvijā gardu un kaltētu ir grūti atrast. Pati lieku gan kaltētu, gan arī svaigu (ja ir). 

Manuprāt, kaltētas dilles un svaigas dilles ir 2 dažādas garšvielas, tāpēc arī uzsveru, kādas labāk pievienot. Manām garšas kārpiņām šajos salātos prasās vairāk tās kaltētās. 

Ja gatavošanas procesā salāti nešķiet gana gardi, tad parasti pietrūkst: sāls/sīpoli/estragons/etiķis.. Vajag tik sagaršot, kas tieši jāpievieno vairāk. 

Kopš atklāju ganu salātiņus, vairs neesmu atgriezusies pie tomātu-krējuma maisījuma! 

Nuş olsun (labu apetīti)!